Lai gan pēdējos gados tālmācība kļuvusi arvien populārāka, Latvijā joprojām netrūkst aizspriedumu par šo mācību formu. Nereti tiek uzskatīts, ka tālmācība ir paredzēta tiem, kuri vēlas mazāk mācīties, ātrāk nokārtot pārbaudes darbus vai ka tā nav piemērota pamatskolas vecuma bērniem. Taču patiesībā tālmācība nav vieglāks ceļš, bet gan iespēja mācīties citādāk. Par to, kādi ir izplatītākie mīti un kāda ir tālmācības būtība mūsdienās, stāsta Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore Sanita Simtiņa.
Tālmācībā var mācīties mazāk jeb “neko nedarīt”
Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka tālmācība nozīmē brīvu režīmu un gandrīz pilnīgu brīvību no mācībām. Patiesībā tālmācības programma ir pilnvērtīga un prasa nopietnu iesaisti, proti, skolēnam jāprot plānot savu laiku, pildīt pārbaudes darbus, piedalīties tiešsaistes nodarbībās un ievērot noteiktos termiņus. Ne vienmēr mācību process ir tik vienkāršs, kā sākumā varētu šķist, tāpēc pedagogi regulāri seko līdzi skolēnu aktivitātei mācību vidē, atgādina un sniedz atbalstu. Tomēr gala rezultāts vienmēr ir atkarīgs no paša izglītojamā.
Tai pat laikā “Blaumanis” direktore Sanita Simtiņa norāda, ka tālmācība no klātienes skolas atšķiras ar būtisku priekšrocību: “Pie mums ir iespējams pabeigt divas klases viena gada laikā. Šis fakts nereti rada maldīgu iespaidu, ka mācību saturs tiek apgūts mazākā apjomā, tomēr tā nav. Izglītojamie, kuri izvēlas šo intensīvo formu, parasti ir ļoti motivēti, jo, lai sekmīgi pabeigtu divas klases gada laikā, jāizpilda svarīgs nosacījums – neviena atzīme nedrīkst būt zemāka par seši. Tas prasa neatlaidību, mērķtiecību un spēju pašam organizēt savu mācību procesu.”
Tālmācība ir vieglāka nekā klātienes skola
Daudzi joprojām kļūdaini uzskata, ka tālmācībā mācību saturs ir samazināts un no mācību vielas ir izņemti sarežģītākie temati, tādējādi padarot šo mācību formu vieglāku nekā klātienē. Patiesībā tālmācības programmas pilnībā atbilst valsts izglītības standartiem, tiek apgūti tie paši mācību priekšmeti un kārtoti identiski pārbaudes darbi.
Stāsta S. Simtiņa: “Vienīgā atšķirība starp tālmācību un klātienes skolu ir mācību procesa organizācija un izglītojamā atbildības pakāpe. Proti, tālmācībā lielāka nozīme ir izglītojamā pašvadītai mācīšanās spējai, viņam pašam jāspēj plānot laiks, sekot līdzi uzdevumu izpildei un termiņiem. Līdz ar to tālmācība nav vieglāka alternatīva klātienes skolai, bet gan citāda pieeja.”
Nejauc tālmācību ar pandēmijas laika mācībām
Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore Sanita Simtiņa norāda, ka daudzi bērnu vecāki joprojām jauc attālinātās mācības pandēmijas laikā ar to, kā mūsdienās notiek tālmācība. Pandēmijas laikā attālinātās mācības bieži notika haotiski un bez skaidras sistēmas, savukārt mūsdienu tālmācība ir pilnvērtīga, strukturēta un pedagoģiski pārdomāta mācību vide, kas balstīta uz digitālām iespējām un labākajām praksēm. Mācību process notiek pēc skolas izstrādāta plāna, un tā norisi var pārskatāmi redzēt gan izglītojamais, gan arī vecāks, ja vēlas sekot līdzi bērna mācību procesam un progresam.
Tālmācībā nav praktisku nodarbību
Protams, viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka tālmācībā viss notiek tikai video skatīšanās vai testu formā. Taču realitātē šī mācību forma ir ļoti aktīva un praktiska. Mācību iestādes direktore Sanita Simtiņa uzsver, ka mācību process tiek veidots tā, lai izglītojamie būtu iesaistīti un darbotos līdzi. Nodarbībās skolēni risina uzdevumus, veic pierakstus, analizē tekstus, prezentē darbus un diskutē ar skolotājiem. Tādējādi tālmācībā skolēni nevis tikai klausās, bet aktīvi piedalās mācību procesā, uzdod jautājumus, meklē atbildes un attīsta kritisko domāšanu.
Arī pārbaudes darbos šī pieeja ir saglabāta, proti, skolēni joprojām raksta, zīmē un pilda uzdevumus ar roku, iesniegšanas brīdī tos noskenējot vai nofotografējot. Tātad, tālmācība nav tikai digitāla vide, bet sabalansēts digitālo un praktisko uzdevumu apvienojums, kas nodrošina pilnvērtīgu un līdzsvarotu mācīšanās pieredzi.
Nepieciešama pastiprināta vecāku iesaiste
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka, mācoties tālmācībā, vecākiem bērna mācību procesā jāiesaistās ievērojami vairāk nekā, piemēram, klātienes skolā. Patiesībā, kā skaidro Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore Sanita Simtiņa, vecāku atbalsts ir īpaši nozīmīgs mācību sākumposmā, kad jaunāko klašu skolēni vēl tikai apgūst patstāvīgas mācīšanās prasmes. Līdzīgi kā klātienes skolā, arī šeit vecāki palīdz ar mājasdarbiem, klausās dzejoļus un iedrošina bērnu.
“Kā piemēru varu minēt 2.klases skolēnu, kura vecāki aktīvi nolēma iesaistīties, lai atvieglotu pāreju uz attalinatu mācīšanos. Pirmkārt, ģimene iekārtoja īpašu mācību vietu ar datoru un grāmatām, ar mācību grafiku pie sienas. Otrkārt, noteica dienas ritmu, kas apvieno mācības un atpūtu, jo svarīgas ir kustību pauzes starp mācību nodarbībām, lai palīdzētu noturēt uzmanību un uztvert mācības kā daļu no ikdienas. Treškārt, palīdzēja bērnam arī mācību procesā, uzraugot tehniskos aspektus, pārrunājot grūtākos uzdevumus, kopā veidojot radošos projektus, uzklausot bērna sajūtas par mācībām. Turklāt, iedibinot attieksmi, ka kļūdīties ir normāli. Tas palīdz saglabat bērna pārliecību par savām spējām, vienlaikus uzlabojot sekmes. Un šis ir pierādījums, ka struktūra, vecāku atbalsts un pozitīva attieksme palīdz ne tikai apgūt mācību vielu, bet arī attīstīt patstāvības un atbildības sajūtu.”
Laikam ejot, kad ģimene pamana bērna pieaugošo patstāvību un interesi par mācībām, vecāku iesaiste kļūst minimāla. Turklāt tālmācība bieži sniedz vecākiem lielāku elastību un, pats galvenais, drošības sajūtu – bērns mācās sev pazīstamā un drošā vidē, mājās.
Neder pamatskolas vecuma bērniem
Viens no bieži sastopamajiem mītiem ir, ka tālmācība der tikai jauniešiem un pieaugušajiem, bet nav piemērota sākumskolas bērniem. Tomēr arī mazākie skolēni var veiksmīgi mācīties tālmācības formātā, ja vien vecāki ir atbalstoši un bērnam ir interese. Jāņem vērā, ka mācību materiāli un uzdevumi tiek pielāgoti bērna vecumposmam, un skolotāji uztur ciešu saikni ar ģimeni, nodrošinot individuālu pieeju un regulāru komunikāciju.
Sanita Simtiņa novēro, ka šī mācību forma kļūst arvien populārāka ģimenēs, kur bērniem ir daudzpusīgas intereses vai mainīgs dzīves ritms. Piemēram, lai bērns varētu apvienot mācības ar sportu, dejošanu vai mākslu. Nereti šāda izvēle saistīta ar biežiem treniņiem un nometnēm ārpus Latvijas, un tālmācība kļūst par vienīgo iespēju turpināt mācības Latvijas izglītības sistēmā. Tāpat šī mācību forma ir piemērota diasporas ģimenēm un ģimenēm, kuras uz laiku pārvācas uz ārzemēm, ceļo vai “pārziemo” siltākās valstīs.
Socializēšanās trūkums
Vēl viens izplatīts mīts ir, ka tālmācībā bērni paliek izolēti un viņiem trūkst iespēju komunicēt ar vienaudžiem. Patiesībā socializēšanās ir neatņemama mācību procesa daļa arī tālmācībā — tā notiek gan tiešsaistes nodarbību laikā, gan diskusiju forumos, grupu projektos un kopīgos pasākumos.
Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” direktore Sanita Simtiņa skaidro, ka skolēniem regulāri tiek piedāvātas iespējas tikties klātienē, piemēram, mācību ekskursijās, radošajās darbnīcās un svētkos: “Mēs vēlamies, lai skolēni jūt piederību skolai, tāpēc socializēšanās nenotiek tikai klasē – tā notiek visur. Daudzi tālmācības izglītojamie aktīvi piedalās interešu izglītības pulciņos, iesaistās sporta komandās vai mākslas studijās, kur viņus vieno kopīgas intereses un hobiji.”
